Mācību darbs skolā pēc skolēnu brīvlaika iegājis ikdienas ritmā. Novada skolotāju konference par pozitīvas mācību pieredzes veidošanu un vērtēšanu mācīšanās atbalstam piedzīvota. Pieredzes stāsti sadzirdēti. Arī par emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu skolā.
Ogres novada skolotāju konferencē “Ieraugi. Iedvesmo. Iesaisti.” Solvita Lazdiņa (Teikas vidusskolas izglītības metodiķe) savā uzrunā “Ko darīt, lai mācīšana un mācīšanās būtu pozitīva pieredze ikvienam iesaistītajam” skaidroja “sociālā lipīguma” nozīmi. Emocijām ir nozīmīga sociālā funkcija grupā un tās veido grupas vērtības. “Skolēni ‘inficē’ citus skolēnus”. To var attiecināt arī uz mācību vidi skolā. Ja emocijas, ar ko tiek “aplipināti” apkārtējie, ir trauksme vai bailes, veidojas nedroša vide. Pastāvīga trauksme nedrošas vides dēļ negatīvi ietekmē mācīšanos.
Trauksme mācību procesā var rasties ļoti dažādu iemeslu dēļ – bailes kļūdīties un tikt izsmietam, konfliktējošas attiecības ar skolotājiem, emocionāli un fiziski vardarbīgas attiecības ar vienaudžiem. Pētījumi joprojām apstiprina, ka Latvijā pāridarījumi ir izplatīti skolēnu vidū un būtiski pasliktina skolēnu dzīves kvalitāti un sasniegumus mācībās.
Lai to mazinātu, svarīgi regulāri izvērtēt skolas vides drošību, piemēram, regulārās skolēnu labbūtības aptaujās iekļaut jautājumus par vietām skolā, kurās bērni nejūtas droši, un jautājumus par nedrošības iemesliem. Pavisam vienkārša metode ir izdalīt bērniem līmlapiņas (piemēram, klases stundas laikā) un lūgt izstaigāt skolu un pielīmēt savu lapiņu vietā, kur viņš jūtas nedroši. Skolotāju atbildība ir biežāk atzīmētās vietas piefiksēt un meklēt risinājumu vides drošības uzlabošanai.
Aicinu pārdomāt arī, ar kādiem paņēmieniem un metodēm mēs radām vidi mācību stundā, kurā skolēniem ir droši izteikt savu viedokli, kļūdīties un netikt klasesbiedru izsmietam.
Tikpat svarīgi dot iespēju skolēniem izstāstīt jeb pasūdzēties par to, kas neapmierina saskarsmē ar klasesbiedriem, skolotājiem, sadzīvē. Ik pa laikam aicinu savus audzināmos izteikt savu sūdzību rakstiski par to, kas skolā neapmierina. Tad mēs sūdzības izskatām, vienojamies, ka ir tādas, kuras nav risināmas, tādas, kuras nav jārisina, un tādas, kuras varam mēģināt novērst. Sūdzību var rakstīt anonīmi, taču mūsu starpā valda uzticēšanās.
Katru savu klases stundu beidzu ar vārdiem – “jautājumi? iebildumi? komentāri?” Lai skolēni zina, ka tāda iespēja – iebilst un protestēt – pastāv, ka drīkst būt atšķirīgs viedoklis. Tas palīdz veidot emocionāli drošu vidi.
Vēl viens veids, kā mērķtiecīgi veidot drošu vidi un savlaicīgi identificēt problēmas, ir īstenot kādu no sociāli emocionālo prasmju attīstīšanas vai fiziskās un emocionālās vardarbības novēršanas programmām atbilstoši katras skolas vajadzībām un iespējām. Ogres novada pirmsskolās un skolās jau šobrīd īsteno tādas programmas kā “Džimbas drošības programma” (pirmsskolai un skolai), “Neklusē”, “EMU”, “MOT” (7.–9.klašu skolēniem) un “KiVa”. Minētās programmas var palīdzēt veidot drošu vidi, katra no kāda cita aspekta, tāpēc svarīgi, ka katra skola izvēlas sev atbilstošāko.
Visās Ogres novada skolās ir rīcības plāni un stratēģijas emocionāli un fiziski drošas vides veidošanai. Lai kādu pieeju skola būtu izvēlējusiesi, svarīgi, lai vardarbība skolas vidē netiktu normalizēta un lai skolēniem būtu pārliecība, ka skolotāji vienmēr iesaistīsies pāridarījumu risināšanā!
Inguna Kaniņa, Lielvārdes pamatskolas 9. klases audzinātāja, sociālā pedagoģe, ONIP Izaugsmes atbalsta jomas vadītāja